- ar dažāda biezuma un kvalitātes stikla audumiem;
- ar dažāda biezuma un kvalitātes neaustajiem stikla šķiedras materiāliem.
Atbilstoši, atkarībā no prasībām, kuras tiek izvirzītas virsmai ekspluatācijā un materiāliem, pielietotiem armēšanai, šī slāņa biezums sastāda no 2 līdz 5 mm.
Pēc tam šo pārklājumu krāso. Krāsas tonis var būt jebkurš, pēc pasūtītāja vēlēšanās.
Virsmai, pārklātai ar laminātu, piemīt ne tikai augsta mehāniskā izturība, bet arī sekojošas īpašības:
- pilnīgs hermētiskums;
- nekorodē;
- ilggadība un vienkāršība apkalpošanā.
- Kad ekspluatējamo baseinu vai citu tvertņu virsmas ir ar plaisām un sabrūk, zaudējot hermētiskumu un ārējo izskatu. Esošās plaisas tiek aizpildītas un aizlīdzinātas, bet jaunu plaisu rašanos virsmā šis materiāls nepieļauj. Ja sabrūk ne tikai virsējais slānis, bet lūzt un sadalās visa konstrukcija vai siena, tad šis materiāls, bez šaubām, palielina konstrukcijas stiprību, bet nevar dot pilnu garantiju pret konstrukcijas sagrūšanu.
- Būvējot jaunus baseinus vai citus tilpumus, šī materiāla pielietošana virsmas apdarē ļauj ieekonomēt izdevumus hidroizolācijai. Materiāls pats ir izolators.
- Ar šo materiālu var pārklāt jebkuras konfigurācijas vai formas virsmas, kas principā nav iespējams, piemēram, pielietojot keramiskās plāksnes. Projektējot un būvējot baseinus, tas atļauj ievērojami dažādot mākslinieciskās noformēšanas veidus bez izdevumu palielināšanas. Stūrus, kuros parasti parādās pirmās plaisas, var izveidot nevis asus, bet ovālus.
- Tvertņu remontā un celtniecībā agresīvu vai kaitīgu šķidrumu glabāšanai, nostādināšanai un apstrādei. Tvertnēs no šī materiāla tiek uzglabātas, piemēram, sālsskābe, sērskābe un citas augsti agresīvas vielas. Ļoti plašu izplatību šāda virsmas apstrāde ieguvusi dažādās attīrīšanas iekārtās.
Šis pārklājums tiek uzklāts virsmai kā slēgtās, kā arī atklātās tvertnēs un baseinos, jo nebaidās zemu temperatūru vai šķidruma sasalšanu tilpumos. Balstoties uz savu tehnoloģiskumu, drošumu un vienkāršību apkopē, materiālu plaši pielieto akvaparku celtniecībā. Piemēram, akvaparka ūdenstilpnes Helsinkos pārklātas tieši ar šo materiālu.
Laminējot stingri jāievēro viens noteikums: virsmai jābūt sausai. Tāpēc kategoriski aizliegts apstrādāt mitru vai svaigu klātu betona virsmu. Svaigam betonam jānostāvas ne mazāk kā 30 diennaktis.
Virsmas sagatavošana laminēšanai sastāv no sekojošiem posmiem:
- Virsmu apstrādā ar smilšu strūklu vai metāliskām birstēm.
- Apstrādā, iztīra plaisas
- Poras, iedobumus un plaisas aiztaisa ar speciālu špatēļmasu, sagatavotu uz poliesteru sveķu bāzes.
- Virsmu attauko
- Nosmērē ar speciālu grunti, kas dziļi iesūcas betona porās.
Lamināta slānim ir ļoti augsta saķeres kvalitāte ar grunti, kā rezultātā tiek panākta tā piekļaušanās stiprība. Pie mēģinājuma atraut laminātu no virsmas , tas tiek atraunts kopā ar betona slāni.
Tā kā lamināta slānis ir plāns, vienmērīgs pēc biezums un pieguļ ļoti blīvi virsmai, tad tas atkārto visu tās reljefu un nevar kalpot tās izlīdzināšanai. Ja virsmai jābūt ļoti līdzenai, to iepriekš jāsagatavo.
Ekspluatācijas laikā piesārņošanas gadījumā virsma viegli nomazgājas ar parastu saru birsti. Cietu, metālisku suku pielietošana novedīs pie krāsas un aizsargslāņa sabojāšanas.
Laminēto virsmu nedrīkst ļaut uzkarsēties virs +65 °C.
Viena kvadrātmetra virsmas laminēšanas cena ir lētāka, nekā keramiskas plākšņu ieklāšana, zem kurās pirms tam nepieciešams izveidot hidroizolācijas slāni.
Ja rupjas mehāniskas iedarbības rezultātā notiks pārklājuma lokāla sagraušana, tad tā veselumu un krāsas klājumu iespējams atjaunot.